Apbrīnojami jūras atkritumi aprij mūsu dzīvi

Mēs vienmēr domājam, ka, ja mēs izmetam atkritumus, ko mēs izgatavojam, tas nepastāvēs.

 

Bet patiesība ir tāda, ka visi atkritumi, ko mēs izmetam, ir kļuvuši par nogalināšanas ieroci.

 

Okeāns, šī apbrīnojamā pasaule,

 

Cilvēki to piesārņo satraucošā ātrumā...

 

Cilvēce ir saskārusies ar daudzām izvēlēm:

 

Starp ekonomiku un dabu mēs izvēlamies pievērt acis uz vides aizsardzību.

 

Gudri cilvēki izvēlas mirkļa komfortu un ērtības un izvēlas to ignorēt

 

 

Pēc vētras

 

Visi plastmasas atkritumi tiek izpūsti krastā

 

Blīvs balts piesārņojums padara galvas ādu nejutīgu

 

Tas ir neticami, salīdzinot ar to, ko redzējām pirms vētras.

 

(sākotnējais krasts__)

 

 

Saskaņā ar Bali provinces vides aģentūras datiem,

 

Bali dienā saražo 3,800 tonnas atkritumu.

 

Tikai 60% no tiem galu galā tiek apglabāti poligonos, bet pārējie tiek novadīti jūrā.

 

Katru dienu krastā tiek izskalotas gandrīz 50 tonnas atkritumu.

 

Tas ir vairāk nekā 10 reizes lielāks par pašas salas slodzi.

 

 

Un šie plastmasas atkritumu kalni

 

Tas viss sastāv no plastmasas pudelēm, kuras izmetuši cilvēki.

 

Es nezinu, kad, šīs salas pludmales malu klāj atkritumu kaudzes.

 

 

Cilvēks pats ir tas, kurš uz visiem laikiem ir iznīcinājis salas ekoloģiju.

 

Atkritumi ieskaloti jūrā

 

Reiz notiek spēcīgas lietusgāzes vai vētras

 

Tūkstošiem tonnu atkritumu aprīs pludmali.

 

Tad būs iepriekš minētā šoka aina.

 

 

Jā, pēc katastrofas daba atdeva mums nodarīto ļaunumu.

  

Atkritumi, ko mēs izmetam, nepazūd, bet kļūst par mums, lai soli pa solim nomirtu.

 

Kāpēc tā?

 

Citiem vārdiem sakot, zinātnieku komanda no daudzām valstīm reiz ziņoja par to

 

Vismaz 268,000 XNUMX tonnu plastmasas atkritumu peldēja pasaules jūras līmenī.

 

pagājušajā vasarā

 

Taizemes dienvidu pludmalē parādās mirstošs valis

 

Pēc 5 ārkārtas glābšanas dienām

 

Valis pūlējās izspļaut piecus plastmasas maisiņus

 

—— Pasludināt nāvi

 

 

 

Personāls izgrieza tā ķermeni.

 

Viņi atrodas vaļa vēderā.

 

Tika atrasti vairāk nekā 80 melni plastmasas maisiņi.

 

Šie plastmasas maisiņi sver astoņus kilogramus!

 

 

Mēs nevaram iedomāties,

 

Cik grūti ir elpot, kad tas nejauši apēd plastmasas maisiņu.

 

Cik izmisīgi tas bija, pirms tas nomira, kad ķermenis bija nopietni inficēts

 

Pirms kāda laika Indonēzijā

 

Parādījās vēl viens beigts valis

 

Tas tika atrasts pēc sadalīšanas.

 

Viņa vēderā vairāk nekā 200 plastmasas maisiņu un pudeļu

 

 

Skyte sala, Anglija,

 

Krastā bija arī iestrēdzis valis.

 

Pētnieki preparē tā ķermeni.

 

Tas tika atrasts tā vēderā.

 

Pilni 4 kg plastmasas atkritumu!

 

 

 

Norvēģu zoologs

 

To atklāja iestrēguša vaļa vēdera autopsija

 

Vaļus ieskauj vairāk nekā 30 plastmasas maisiņi.

 

Tur gandrīz nav tauku.

 

Kuņģi un zarnas bloķē visa veida atkritumi.

 

 

Ir arī bruņurupuči, kas iesprostoti zvejas tīklos__

 

 

Roņi, kas dzīvi nogriezti ar neilona virvi__

 

 

Nepareiza plastmasas izmantošana par pārtiku, lai barotu mazuļa māti__

 

 

Kaijas nosmakušas no plastmasas maisiņiem

 

 

Roņi nožņaugti ar tērauda stiepli un asarām acīm

 

 

Bruņurupuči kļūdas dēļ nogalināti, ēdot plastmasu__

 

 

Okeānā peld liels skaits plastmasas maisiņu, bambusa nūju, podu un pudeļu.

 

Pat iegremdēja zivju dzīves vidi.

 

Viņi ir atņēmuši brīvību, kurai vajadzētu piederēt jūras gultnes radībām.

 

 

40. gadā vien aptuveni 12-2010 milj.t

 

Plastmasu viļņi ienes jūrā.

 

Plastmasas atkritumi sadalās vēl 400 gadus ilgāk.

 

Kur palika visi šie atkritumi?

 

 

Vīnes universitātes pētnieki norādīja

 

Tiek lēsts, ka organismā var atrasties vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju.

 

—— plastmasas daļiņas

 

PM2.5, kas pazīstams kā PM2.5, izmērs atklātā jūrā esošajos okeānos ir ļoti mazs.

 

Diametrs mazāks par 2 mm, tādu lielu skaitu diez vai var redzēt.

 

Okeānā ir aptuveni pieci triljoni plastmasas daļiņu.

 

Tas sver 270,000 XNUMX tonnu, un jūras organismi to viegli uzņem.

 

Mikroplastmasa no jūras līdz okeānam, no virszemes līdz dziļjūrai

 

Pat reti ceļotajos Ziemeļpolos un Dienvidpolos.

 

 

Tātad jūs domājat, ka esat drošībā.

 

Patiesībā jūs esat gluži kā tie jūras radījumi.

 

Vienkārši viņiem iekšā ir vesels plastmasas gabals.

 

Un jūsu ķermenis ir plastmasas daļiņa.

 

Daži cilvēki brīnās: es neēdu plastmasu.

 

Kāpēc jūsu ķermenī ir plastmasas daļiņas?

 

Atbilde ir vienkārša.

 

Tu nezini, ko tu ēdi.

 

Jau 2017. gadā

 

Zinātnieki ir atklājuši plastmasas daļiņas mikroorganismos.

 

 

 

"Lielas zivis ēd mazas zivis, mazas zivis ēd garneles, garneles ēd dubļus."

 

Dūņas ir vieta, kur pulcējas mikroorganismi.

 

Zem bloķējošā gredzena atrodas ne tikai zivis, bet arī bruņurupuči, vaļi, putni

un citas vairāk nekā 200 sugas dažādās pakāpēs ir uzņēmušas plastmasas daļiņas.

 

No mūsu izmešanas līdz atkal atgriešanās kuņģī, plastmasa pabeidz perfektu ciklu pa bioloģisko ķēdi.

 

 

Daži cilvēki teiks: es neēdu jūras veltes, vai es varu ēst tikai veģetāru?

 

Padomā vienkārši

 

Ja izmantosi ūdeni, pievienosi sāli.

 

Bet mūsu ūdens un sāls jau ir piesārņoti.

 

Pirms dažiem gadiem pētnieki sālī atklāja plastmasas sastāvdaļas.

 

Un jaunākie pētījumi par to liecina

 

Šobrīd pasaulē tiek patērēti vairāk nekā 90% sāls.

 

Visi zīmoli atklāj plastmasas daļiņas

 

Ieskaitot lielveikalos nopērkamo rafinēto akmeņsāli.

 

 

Ūdens nav izņēmums.

 

Globālais krāna ūdens

 

Tika konstatēts, ka 83% satur mikroplastmasu

 

ASV ar augstāko saturu ir 94 procenti.

 

Vismazākais Eiropas valstu skaits ir 72%.

 

Tieši tā. Plastmasas daļiņas mūsu ķermenī iekļūst dažādos veidos.

 

Vides pasliktināšanās rūgtumu aprij paši cilvēki

 

Viņi nevar sagremot, viņi nevar degradēties.

 

Tas tikai turpina uzkrāties mūsu ķermenī.

 

 

 

Tās mīdijas, garneles, krabji, cilvēki labprāt ēd.

 

Bet kurš gan ir domājis, ka tie visi ir plastmasas maisiņu, vates tamponu un slapja urīna sadalīšanās, ko mēs izmetām.

 

Plastmasas atkritumi, ko izmetām, ir mainījušies citā formā un atgriezušies mūsu mutē, vēderā un asinīs.

 

Jā, sākumā viņi atgriezīsies.

 

Un kaitējums, ko šīs lietas mums nodara, tiks atalgots ne tikai paaudzei.

 

Dati liecina, ka vienam no 33 jaundzimušajiem visā pasaulē ir iedzimti defekti, un to īpatsvars katru gadu palielinās.

 

Pieaugošais vides piesārņojums ir svarīgs faktors, kas izraisa iedzimtus defektus.

Kopš bērnības mēs esam iemācījušies, ka zeme ir apļveida sistēma.

Ūdens, gaiss, zeme, jūra, dzīvnieki, cilvēki, visas lietas vienā, neviens nevar būt viens.

 

Kāds eksperts vēlāk aizkustināts sacīja: "Ja jūs to neapturēsit laicīgi, atkritumus atkal nav tik vienkārši kā taifūnam."

 

Jā, daudz vairāk.